Akadēmiskais centrs
Matorovansuo purvs atrodas ielejā starp Matorova un Aittavaara-Lusmavaraa pakalnu formējumiem. Matorovansuo purva hidroloģiju veido gruntsūdeņi un virszemes ūdeņi no Matorovas austrumu daļas un Aittavaara-Lusmavaara dienvidu daļas. Ūdeņi no Matorovansuo tīreļa tek deinvidu virzienā uz Kivijarvi un ietek Ounasjoki upē. Šim purvam, kuru baro gruntsūdeņi, ir mozaīkveida struktūra ar pārmitru zāļu purva veģetāciju, kurā dominē grīsļi. Te ir arī minerālzemes salas. Koki aug pārejas purva daļā, kā arī gar mazu purvam caurtekošu avotu. Zāļu purvā atrodamas krūmainas joslas mijas un oligo mezotrofām mitrām purva lāmām, kurās dominē brūnās sūnas un dažas sfagnu sugas. Mežainajām purva daļām raksturīga krūmaina meža sūnu ciņi, kurā starp ciņiem dominē sfagni kopā ar sīkrūmiem īpaši pundurbērzu Betula nana.
1960-tajos vai 1970-tajos gados, purva mežainās daļas nosusināja (~60% no tīreļa) mežsaimniecības vajadzībām. Grāvji nesasniedza mitrās, atklātās vietas tīrelī. Tomēr, meliorācijas pasākumi arī tēmēja samazināt ūdens ieplūdumus no kalniem un ir ietekmējuši zāļu purvu hidroloģisko režīmu. Apmežošana ir bijusi lēna skarbā klimata dēļ. Acīmredzamākās izmaiņas ir izaugsme pundur krūmos, it īpaši Betula nana, un grīsļu samazināšanās (piem. Carex lasiocarpa).
Välisuo purvs ir šaurs zāļu purvs, kuru baro gruntsūdeņi no Matorova-Kenttarova augstienes, atrodas Somijas ziemeļu daļā. Ūdeņi no purva tek uz ziemeļiem uz Pallasjärvi ezeru un daļēji pa grāvjiem uz dienvidiem un rietumiem uz nelielu strautu, kas plūst caur citu purvu Lompolojänkkä, un tālāk uz. Pallasjärvi ezeru. Välisuo purvam ir lēzena virsmas struktūra, mitrākās purva daļas raksturo mezotrofa, bet sausākajā vietās - oligotrofa veģetācija, kurā tuvu ūdensšķirtnei dominē grīšļi. Purva austrumu un rietumu malās ir daļēji ar kokiem aizaudzis gršīļu - priežu purvs. Susināšanas pasākumi mežsaimniecībai mežainajās purva daļās (apm. 10% no purva) veikti 1960-tajos vai 1970-tajos gados. Meliorācijas grāvji, kuri tika izrakti lai nogrieztu virszemes ūdeņu plūsmu no augstienes uz purvu, ietekmē arī purva nenosusinātās daļas hidroloģiju.